| |
UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS
Uz cik ilgu laiku var tikt izsniegta uzturēšanās atļauja?
Uzturēšanās atļauja var tikt izsniegta ārzemniekam kā trešās valsts pilsonim:
Sakarā ar ģimenes apvienošanu:
- kā Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātajam:
- pirmo reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
- otro reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
- trešo reizi iesniedzot dokumentus - pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
!!! Uz iepriekš minētajiem termiņiem uzturēšanās atļauju var saņemt arī ārzemnieka nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni.
- kā Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka nepilngadīgajam bērnam:
- pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
- kā Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radiniekam līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz otrajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainim līdz otrajai pakāpei:
- reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus;
- kā Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākiem vai viņu laulātajiem, kuri sasnieguši Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu (62 gadu vecumu):
- pirmo reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
- otro reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
- trešo reizi iesniedzot dokumentus – pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
- kā Latvijas pilsoņa pilngadīgajam bērnam, viņa laulātajam vai viņu nepilngadīgajiem bērniem:
- pirmo reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
- otro reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
- trešo reizi iesniedzot dokumentus – pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
Sakarā ar darba līgumu:
- uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem;
Kā komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants:
- uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus;
Kā personālsabiedrības biedrs, kuram ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli:
- uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem;
Kā pašnodarbināta persona:
- uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu;
Kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis:
- uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus;
Sakarā ar zinātnisko sadarbību:
- uz laiku, kāds minēts zinātniskās sadarbības plānā, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem;
Sakarā ar starptautiska līguma vai projekta īstenošanu, kurā piedalās Latvijas Republika, valsts tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona:
- uz laiku, kāds nepieciešams līguma vai projekta īstenošanai;
Sakarā ar palīdzības sniegšanu Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām:
- uz laiku, kāds nepieciešams palīdzības sniegšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;
Sakarā ar ārstēšanos stacionārā ārstniecības iestādē:
- uz ārstēšanās līgumā norādīto laiku;
Sakarā ar reliģisko darbību:
- uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskās darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;
Sakarā ar iestāšanos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētā klosterī:
- uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus;
Sakarā ar mācībām akreditētā izglītības iestādē:
Studentu mācību praksi, studentu apmaiņu vai stažēšanos:
- uz sadarbības līgumā minēto laika periodu, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;
Sakarā ar laulības šķiršanu un, ja laulībā ir bērns, kurš ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis:
- uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk par gadu;
Ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā:
- uz laiku, kas nepārsniedz gadu;
Sakarā ar citas valsts pilsonības pieņemšanu, ja ārzemnieks dzīvo Latvijas Republikā un pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis:
- pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
Ja Latvijas Republikā saņemts atestāts par vidējo izglītību, apgūstot vidējās izglītības programmu valsts valodā:
- pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
Ja ārzemnieks 1940. gada 17. jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis:
- pirmo reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
- otro reizi iesniedzot dokumentus - termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
- trešo reizi iesniedzot dokumentus – pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
Ja ārzemniekam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā:
- uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus;
Ja ārzemnieks ir veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un ieguldījums ir vismaz:
a) 25 000 latu, un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 7 miljonus latu un kura saimnieciskā gada laikā kopā valsts budžetā un pašvaldības budžetā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 latu,
b) 100 000 latu:
- uz laiku līdz pieciem gadiem;
Ja ārzemnieks Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā nekustamā īpašuma vērtība ir ne mazāka par 100 000 latu, viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām un nekustamo īpašumu kopējā vērtība ir ne mazāka par 50 000 latu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
a) viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi,
b) kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,
c) nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas vai fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju,
d) iegādāto Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka par 30 000 latu vai ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka par 10 000 latu. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamo īpašumu kopējā vērtība nedrīkst būt mazāka par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamo īpašumu tirgus vērtību:
- uz laiku līdz pieciem gadiem;
Ja ārzemnieks ir veicis finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, ja šā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa
- uz laiku līdz pieciem gadiem;
Ja ārzemnieks var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu, viņam ir pietiekam iztikas līdzekļi un viņš ir sasniedzis Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu
- uz laiku līdz pieciem gadiem;
Ja ārzemnieks nepārtraukti ir uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz 5 gadus (šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību laiku):
- pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
|
|
|