EIROPAS SAVIENĪBA
Politikas jomas
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetencē ir šādi ES līmenī regulētie migrācijas un patvēruma politikas virzieni:
Vīzu politikas joma
ES līmenī tiek regulēti jautājumi, kas saistīti ar īstermiņa vīzu izsniegšanas, pagarināšanas, atcelšanas un anulēšanas procedūrām un nosacījumiem; kā arī vīzu formu. Visā ES ir izstrādāts un apstiprināts vienots to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem ir nepieciešamas vīzas, šķērsojot ES ārējo robežu, un to trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem, šķērsojot ES ārējo robežu, vīzas nav nepieciešamas.
Lai veicinātu un atvieglotu īstermiņa ceļošanas režīmu starp ES un trešajām valstīm, ES jau ir noslēgusi vairākus līgumus ar trešajām valstīm par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu, kā arī turpina diskusijas par jaunu sarunu uzsākšanu šādu līgumu noslēgšanai.
Lai gan ilgtermiņa vīzu izsniegšanas jautājumi pamatā atrodas katras dalībvalsts nacionālajā kompetencē, ES līmenī atsevišķi jautājumi, piemēram, tiesības ceļot Šengenas zonas ietvaros un vīzas forma, tomēr tiek noteikti.
Brīva personu kustība un legālā migrācija
Viena no ES pamatbrīvībām ir brīva personu kustība. ES apstiprinātais tiesiskais regulējums paredz nosacījumus attiecībā uz Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un pastāvīgi uzturēties dalībvalstu teritorijā, kā arī ietver zināmus ierobežojumus saistībā ar sabiedriskās drošības, kārtības un veselības apsvērumiem.
ES līmenī ir izstrādāti harmonizēti nosacījumi attiecībā uz trešo valstu pilsoņu, kas likumīgi uzturas ES, ģimeņu apvienošanas jautājumu.
Pieņemtie ES tiesību akti legālās migrācijas jomā regulē tikai tādus jautājumus kā noteiktu personu kategoriju (piemēram, zinātnieki, studenti, augsti kvalificētais darbaspēks) ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus un procedūras, kā arī tām piešķiramās tiesības. Vienlaikus, jautājums par uzņemamo legālo migrantu skaitu ir atstāts katras dalībvalsts kompetencē, ņemot vērā tās darba tirgus vajadzības un specifiku.
Tāpat saskaņā ar ES likumdošanu trešo valstu pilsoņi, izpildot noteiktos kritērijus, var pretendēt un saņemt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu un no tā izrietošās īpašās tiesības.
Cīņa pret nelegālo imigrāciju
Cīņas pret nelegālo imigrāciju stiprināšanai ES līmenī ir noteikti kopēji standarti un procedūras, kas dalībvalstīs ir jāpiemēro attiecībā uz nelikumīgi uzturošos trešo valstu pilsoņu atgriešanu; ir izstrādāts mehānisms tādu dalībvalstu lēmumu savstarpējai atzīšanai, kas attiecas uz trešo valstu pilsoņu izraidīšanu, kā arī harmonizēta pieeja attiecībā uz sankcijām tiem darba devējiem, kas nodarbina nelegāli uzturošos trešo valstu pilsoņus. Papildus tam norit aktīva dalībvalstu praktiskā sadarbība nelegālās imigrācijas apkarošanai un novēršanai.
Ļoti būtisku lomu efektīvas atgriešanas politikas īstenošanai ES spēlē ar trešajām valstīm noslēgtie readmisijas (atpakaļuzņemšanas) līgumi, kas paredz noteiktu sadarbības mehānismu nelegāli uzturošos personu atpakaļuzņemšanai.
Patvērums un starptautiskā aizsardzība 
Patvēruma un starptautiskās aizsardzības jomā ES līmenī tiek regulēti tādi jautājumi kā patvēruma meklētājiem un personām, kas ieguvušas starptautisko aizsardzību, nodrošināmie uzņemšanas standarti; starptautiskās aizsardzības – bēgļa vai alternatīvā statusa – piešķiršanas un atņemšanas kritēriji un procedūras, kā arī kārtība, kā nosaka par patvēruma pieteikuma izskatīšanu atbildīgo dalībvalsti.
Aktuāls jautājums patvēruma jomā ir solidaritāte gan starp ES dalībvalstīm, gan ar trešajām valstīm, sniedzot atbalstu tām, kas saskaras ar patvēruma meklētāju neproporcionāli lielu pieplūdumu. Solidaritātes pasākumu izpildes pamatprincips ir dalībvalstu brīvprātīga iesaiste šajās aktivitātēs atkarībā no katras valsts iespējām un patvēruma sistēmas kapacitātes. 2011.gadā sāks darboties Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, līdz ar to pastiprināta uzmanība tiks pievērsta praktiskai sadarbībai starp dalībvalstīm.
Dokumentu drošība
Dokumentu drošības jomā ES ir paredzēti saistoši nosacījumi attiecībā uz dalībvalstu izsniegto pasu, ceļošanas dokumentu un uzturēšanās atļauju drošības standartiem.
Migrācijas politikas ārējā dimensija
Pēdējā laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par sadarbību migrācijas un patvēruma jomā ar tām trešajām valstīm, kas ir migrantu izcelsmes un tranzīta valstis, kā arī migrācijas un attīstības politikas saikņu stiprināšana. Minētā sadarbība tiek īstenota dažādu projektu, forumu un formātu veidā starp ieinteresētajām dalībvalstīm un trešajām valstīm. Šādu sadarbības aktivitāšu pamatmērķis ir konkrēto trešo valstu kapacitātes celšana migrācijas un patvēruma sistēmu pārvaldīšanā un uzturēšanā, kā arī pieredzes un labākās prakses nodošana tām. Šobrīd lielākā daļa sadarbības pasākumu notiek ar dienvidos, austrumos un dienvidaustrumos no ES esošajām valstīm, tomēr arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī Latīņamerikas reģionam. Kā būtiskākie sadarbības instrumenti minami migrācijas misijas, sadarbības platformas un mobilitātes partnerības.
Migrācija un patvērums ES 
Politikas jomas
Atpakaļ 
Drukāt